Trombons, arī bazūne - metāla pūšaminstruments. Sastāv no divkārši izliektas cilindriskas caurules, kas vidusdaļā ir izbīdāma un nobeidzas ar platu zvanveida piltuvi. Caurules kopējais garums apmeram 3 metri. Skanējuma augstumu maina, izbīdot kulisi. Kulisu trombonam ir U formas caurule, kas tiek izvilkta un ievilkta, tā mainot skaņas augstumu.

Trombons radās basa trompetes konstrukcijas ilgstošas evolūcijas gaitā. XVIII gs. to izmantoja baznīcas mūzikā (J. S. Bahs, V. A. Mocarts) kora balsu dublēšanai.

Simfoniskajā orķestrī trombonu pirmais iekļāva L. van Bēthovens.

XIX gs. pirmajā pusē Austrijā un pēc tam Itālijā un Francijā tika izgudrots ventiļu trombons. Šādus trombonus izmantoja Dž. Verdi operā "Otello" un Rekviēmā.

Mūsdienu simfoniskajā orķestrī parasti ir trīs tromboni. To partijas raksta tenora un basa atslēgas reālajā skanējumā. Trombonus plaši izmanto pūtēju orķestros, džeza orķestros, kameransambļos un kā soloinstrumentu.